Apgaismojums pēc grafika: kā automatizācija palīdz biznesam ietaupīt

Gaisma biznesā reti šķiet liela problēma. Tā vienkārši ir: birojā, tirdzniecības zālē, noliktavā, pie ieejas, autostāvvietā. Taču tieši tajā arī slēpjas slazds. Ja apgaismojums darbojas pēc ieraduma, nevis pēc vajadzības, tas katru dienu izšķiedē naudu no budžeta. Nedaudz no rīta, nedaudz vakarā, vēl nedaudz naktī, un arī tad, kad telpā vairs neviena nav.

Automatizācija maina pašu apgaismojuma vadības principu. Bizness vairs nepaļaujas uz darbinieku atmiņu un iegūst sistēmu, kas ieslēdz apgaismojumu tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.

Apgaismojums sākas ar darba grafika izpratni

Pirmais solis ir vienkāršs: paskatīties, kā telpa "dzīvo" dienas laikā. Kad ierodas darbinieki? Kurās stundās ir klienti? Kuras zonas jāapgaismo pastāvīgi, bet kuras tiek ieslēgtas tikai reizēm? Kafejnīcai ir viens ritms, birojam cits, noliktavai – trešais. Tāpēc universālas shēmas nav.

Ieejas zona, izkārtnes, autostāvvieta un teritorija ap ēku prasa atsevišķu loģiku. Šeit labi darbojas āra apgaismojums, kas ieslēdzas vakarā, samazina spilgtumu pēc darba laika beigām un no rīta pilnībā izslēdzas. Gaisma paliek tur, kur tā vajadzīga drošībai un orientācijai, bet nepārvēršas par 24/7 izdevumu pozīciju.

Ja agrāk šādus uzdevumus risināja manuāli, tagad tos ir vieglāk pārvērst saprotamā plānā: ieslēgšanās laiks, spilgtums, nakts režīms, izslēgšana no rīta. Plašāk šī loģika apskatīta materiālos par taimeriem un gudro apgaismojuma sistēmu, bet galveno principu var pateikt īsi: apgaismojumam jāpielāgojas objekta ritmam, nevis jāstrādā nejaušiem gadījumiem.

Kā automatizācija palīdz birojam ietaupīt

Birojā gaisma bieži strādā ilgāk nekā cilvēki. Kāds aizkavējas pusstundu ilgāk, kāds aizmirst izslēgt sapulču telpu, uzkopšana notiek vakarā, bet daļa lampu paliek ieslēgtas līdz rītam. Tas šķiet sīkums, līdz šādu "sīkumu" kļūst desmitiem katru dienu.

Šeit svarīgi ir sadalīt telpu zonās. Darba vietas, koridori, virtuve, sapulču telpas, recepcija un sanitārās telpas nedrīkst dzīvot pēc viena plāna. Stabilam darba apgaismojumam var izmantot biroja lampas, bet vadību veidot, balstoties uz grafiku, cilvēku klātbūtni un diennakts laiku.

Biznesam tas dod vairākas priekšrocības:

• gaisma nepaliek ieslēgta pēc darba dienas beigām;
• sapulču un palīgtelpas netērē enerģiju bez vajadzības;
• darbinieki netiek traucēti ar manuālu ieslēgšanu/izslēgšanu;
• vadītājs redz sistēmu, nevis nejaušu slēdžu kopumu.

Ietaupījums birojā reti rodas no viena liela risinājuma. Biežāk tas veidojas no desmitiem mazu iestatījumu: kaut kur samazināts spilgtums, kaut kur noņemtas liekās darbības stundas, kaut kur vecie paradumi aizstāti ar automatizāciju. Šāda pieeja labi saskan un ar idejām var iepazīties rakstā par elektroenerģijas izmaksu samazināšanu, jo arī tur runa nav par maģiju, bet par normālu apgaismojuma vadības sistēmu.

Tirdzniecības zāle: gaismai jāpalīdz pārdot.

Veikalā apgaismojumam jābūt pietiekami spilgtam. Tas palīdz precei izskatīties labāk, virza pircēju pa zāli, izceļ skatlogus un kases zonu. Taču tas nenozīmē, ka visam apgaismojumam jādarbojas vienādi no rīta līdz vakaram. Labā sistēmā ir plāns: pirms atvēršanas, darba laikā, pēc slēgšanas, uzkopšanas laikā un naktī apsardzei.

Tirdzniecības un administratīvajās telpās ērti izmantot LED paneļus. Tie nodrošina vienmērīgu gaismu un labi iekļaujas telpu plānojumos, kur vajadzīga paredzama spilgtuma kontrole bez straujām pārejām. Automatizācija nebojā atmosfēru, bet palīdz to noturēt kontrolētu.

Skatlogiem var iestatīt vienu režīmu, ejām un noliktavai citu. Tā bizness nezaudē gaismas kvalitāti, bet arī nemaksā par liekām darbības stundām.

Mazumtirdzniecībā īpaši labi redzams, ka ekonomijai nevajadzētu sabojāt klienta iespaidu. Gaismai joprojām jāpalīdz pārdošanai, tikai tai nav jādarbojas tur, kur vairs nav ne pircēju, ne uzdevumu. Tāpēc rakstā par pieeju, kas balstīta uz apgaismojuma izmaksām veikalā noskaidrojam, kur gaisma patiešām strādā biznesam, un kur var noņemt lieko, ietaupot.

Kur grafiks ir īpaši labi pamanāms

Ir zonas, kur cilvēki uzturas reti, bet gaisma nez kāpēc darbojas ilgi. Gaiteņi, kāpnes, tehniskās telpas, noliktavas ejas, iekraušanas zonas. Tieši tur automatizācija visātrāk parāda sevi nevis kā "gudru rotaļlietu", bet kā normālu saimniecisku aprēķinu.

Šādām telpām labi piemēroti lineārie gaismekļi. Tos ērti izvietot gar ejām, plauktu rindām un darba līnijām, pēc tam pieslēdzot grafikam vai sensoriem. Gaisma ieslēdzas tur, kur notiek kustība, un netiek tērēta tukšās telpas daļās.

Darbības secība ir vienkārša:

• sadalīt objektu zonās pēc izmantošanas biežuma;
• noteikt reālās aktivitātes laikus katrai zonai;
• izvēlēties režīmu: grafiks, sensors, manuāla ieslēgšana vai kombinēta shēma;
• pārbaudīt, vai nav vietu, kur gaisma deg bez iemesla;
• pēc pirmajām nedēļām pārskatīt iestatījumus.

Taču grafiks pats par sevi visu neatrisina, ja gaismas avoti ir novecojuši un patērē pārāk daudz. Tāpēc automatizāciju ir saprātīgi skatīt kopā ar pāreju uz LED: vispirms samazināt bāzes patēriņu, pēc tam izņemt liekās darbības stundas. Šajā ziņā materiāls par to, kā LED atšķiras no parastajām lampām, labi papildina sarunu par noliktavām, gaiteņiem un tehniskajām zonām

Ietaupījums bez drošības zuduma

Ražošanā nevar vienkārši "samazināt visu apgaismojumu". Šeit gaisma ir tieši saistīta ar drošību un darba precizitāti. Taču tas nenozīmē, ka grafiks nav vajadzīgs. Tieši otrādi — jo lielāks objekts, jo svarīgāk saprast, kur gaismai jāstrādā nepārtraukti, bet kur tikai maiņas laikā, apkalpošanā vai personāla kustības brīžos.

Cehiem, noliktavām ar augstiem griestiem, autoservisiem un tehniskajām zonām piemērots industriālais apgaismojums. Šādos projektos svarīgi nav akli taupīt, bet precīzi rēķināt: jaudu, montāžas augstumu, gaismekļu skaitu, maiņu grafikus un reālās cilvēku uzturēšanās zonas.

Automatizācija šeit palīdz nevis izslēgt gaismu ekonomijas dēļ, bet to precīzāk vadīt. Piemēram, galvenā zona darbojas pēc maiņu grafika, ejas ieslēdzas pēc kustības, bet avārijas un kontroles zonas paliek stabilā režīmā.

Īpaša uzmanība jāvelta stāvvietām, vārtiem, rampām un noliktavas piebraucamajiem ceļiem. Tur gaisma nav vajadzīga pastāvīgi, bet īstajā brīdī — kad piebrauc transportlīdzeklis, iziet darbinieks vai sākas iekraušana. Šādām zonām labi der apgaismojums ar kustību sensoru, jo tā palīdz saglabāt drošību bez pastāvīgas pilnas jaudas apgaismojuma.

Ko galu galā iegūst bizness

Laba automatizācija neizskatās pēc brīnuma. Tā vienkārši noņem lieko. Gaisma nedeg tukšā kabinetā. Skatlogs ieslēdzas īstajā laikā. Noliktava nedeg visu nakti bez iemesla. Āra apgaismojums darbojas pēc sezonas, laikapstākļiem un grafika. Darbinieki neskrien pie slēdžiem, un īpašnieks nemaksā par aizmāršību.

Svarīgākais ir nesākt ar sarežģītākās iekārtas iegādi. Sāciet ar objekta karti: kur gaisma vajadzīga vienmēr, kur pēc stundām, kur pēc kustības, un kur to jau sen vajadzētu izslēgt vai nomainīt. Pēc tam kļūst skaidrs, kuri risinājumi patiešām atmaksāsies.

Apgaismojums pēc grafika ietaupa nevis tāpēc, ka tas ir "gudrs", bet tāpēc, ka tas darbojas pēc biznesa loģikas. Un tas ir tieši tas gadījums, kad kārtība katru mēnesi pārvēršas naudā.